Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēnesstars
mēnesstars -a, v.
Mēness gaismas stars.
PiemēriNogurušās rokas mierīgi saliktas virs priekšauta, un šķita, ka ap pleciem vecajai pavārei ir apmests plašs mēnesstaru lakats.
Avoti: 5. sējums