mīt2
mīt [mît] miju, mij, mij, pag. miju; trans.
1.novec. Mainīt1.
PiemēriMazas pilsētas centrā Atkal paceļas pēckara tirgus, Kurā leiši no Aizupes Jau sensenis mij zirgus.
Stabili vārdu savienojumiMīt gredzenus.
2.Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
PiemēriMīt skatienus.
3.pareti Secīgi nomainīt (citam citu).
PiemēriSirds piemin to, kā aiziet gads pēc gada, Un jaunību jau vīru briedums mij.
Avoti: 5. sējums