mīties
mīties mijos, mijies, mijas, pag. mijos; refl.
1.Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu). Rasties, veidoties (kā cita vietā).
PiemēriDarbs mijas ar atpūtu.
1.1.Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
PiemēriMelnie meldru puduri mijās ar brīva ūdens pelēcīgajām joslām, krasta svītra pa brīdim uzmeta kūkumu kā kaķene..
2.parasti 3. pers.; val. Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) — par skaņu, fonēmu.
PiemēriFonēma l mijas ar ļ.
Avoti: 5. sējums