mūdzis
mūdzis -dža, v.
1.Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
PiemēriPriežu saknēs, mizās un zaros savu kaitīgo darbu veic visvisādi mūdži: priežu smecernieki, sveķotāji un daždažādas kodes.
- Priežu saknēs, mizās un zaros savu kaitīgo darbu veic visvisādi mūdži: priežu smecernieki, sveķotāji un daždažādas kodes.
- Pavasaros, tāpat kā kartupeļu laukam kolorado vabole, [ķiršiem] līda virsū visādi mūdži un spradži.
- Čūskas rāpoja arī kokos un medīja putnus, un tie, pamanījuši mūdzi, saskrēja barā un sacēla trauksmi.
- Piesātinot gaisu ar spēcīgu joda smaržu, čabot un mudžot kopā jaucas visvisādi mūdži: ūsaini langusti, kaulainiem zirnekļiem līdzīgi krabji, rožaini omāri, bārdainas tintes zivis, adatainas jūras zvaigznes..
- sal. Dzīvo [Ernests] «Zītaros» kā tāds mūdzis. Veca māja, netīri trauki, kakti pieskābuši.
- sal. Kur čūskas nāk tikai ar nāvi un briesmām, cilvēks cīnās pret tām un iznīcina kā ļaunus mūdžus, kas apdraud dzīvību.
- pārn. ..Mirdzas un Zvāgūža kopdzīve kādreiz bija kā zaļoksnējs, spēcīgs, ziedošs koks, kas sīksti sakņojas zemē. Bet šim kokam uzbruka mūdži - nesaskaņas, ķildas, savstarpēji apvainojumi, pazemojumi.
2.vienk. Ļauns, nekrietns cilvēks.
Piemēri..Zaļkalns piebilda: «Cik daudz mūdžu ir Latvijā. Bet nekas. Pienāks laiks, un darba tauta tos visus aizslaucīs mēslainē.»
- ..Zaļkalns piebilda: «Cik daudz mūdžu ir Latvijā. Bet nekas. Pienāks laiks, un darba tauta tos visus aizslaucīs mēslainē.»
- «Sievietes, tās gan laikam bandītu baidās. Bet ko nu vairs... visus mūdžus četrdesmit sestajā piežmiedzām. Kangizeru pēdējo!»
- Roka lai stingra,.. Mūdzim aiz skausta tver, Kur nākas, smagi per.
Avoti: 5. sējums