mūdīties
mūdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
1.Ar pūlēm virzīties, kustēties.
PiemēriReti te [purvājā] iemaldījās kāds cilvēks no kalnājiem, un reti arī paši šejienes ļaudis mudījās pa dziļo sniegu no savām noslēptajām mītnēm ārā.
1.1.Peldēt. Nirt.
PiemēriTā mēs pārmeklējam līkumu pēc līkuma. Dažā pakrastē neatrodam ne sprāguša grunduļa, citur jāatmet ar roku - turpat apkārt vien mūdās.. bet noķert nekādi neizdodas.
1.2.pārn. Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
PiemēriKrāsns bija pa pusei sabrukusi, un.. dūmi negāja vis skurstenī, bet mudījās turpat pa istabu.
1.3.Noņemties. Mocīties. Pūlēties.
PiemēriCaurām naktīm mūdīties ar darbiem.
Avoti: 5. sējums