Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mūmija
mūmija -as, s.
Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
PiemēriFaraona mūmija.
Avoti: 5. sējums