mūmija
mūmija -as, s.
Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
PiemēriFaraona mūmija.
- Faraona mūmija.
- Arābi slepeni balzamēja tikai sevišķi ievērojamu cilvēku līķus. Balzamēšanā viņi lietoja kamparu, tādēļ daudzas mūmijas vēl tagad smaržo pēc tā.
- Mirušos par mūmijām pārvērta dzestrais, ārkārtīgi sausais un retinātais kalnu gaiss, kaut gan daži hronisti pieminējuši, ka balzamēšanai lietoti arī dažādi sveķi.
- Vairākām mūmijām bija saglabājušies mati dabiskā krāsā. Pirkstu un dažu citu ķermeņa daļu āda izskatījās tāda kā tikai pirms dažām dienām mirušiem cilvēkiem.
Avoti: 5. sējums