Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūrītis
mūrītis -ša, v.
1.Dem. → mūris.
2.Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
Piemēri..otrs mūrītis - guļus ejošs dūmvads, allaž silts, labākā vieta sēdēšanai aukstā ziemas vakarā.
  • ..otrs mūrītis - guļus ejošs dūmvads, allaž silts, labākā vieta sēdēšanai aukstā ziemas vakarā.
  • Vienā [istabas] kaktā pret virtuvi bija izlaidusies plata, zema krāsns ar mūrīti kā žogu visapkārt.
  • Tenis bij arī jau itin sirms, ar pavāju acu gaišumu, un tāpēc mita lielāko daļu uz mūrīša..
Avoti: 5. sējums