nīcīgs
nīcīgs -ais; s. -a, -ā; novec.
nīcīgi apst.
Iznīcīgs.
PiemēriKo palīdz mums mūžs, tik nīcīgs un skarbs..?
- Ko palīdz mums mūžs, tik nīcīgs un skarbs..?
- Mēs, dzejnieki, esam nīcīgi.
Avoti: 5. sējums