Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
naudiņa
naudiņa -as, s.; parasti vsk.
Dem. → nauda.
Piemēri..viņš [koktirgotājs] nosolīja dažas cirsmas.., tādā kārtā piepelnīdams glītu naudiņu..
  • ..viņš [koktirgotājs] nosolīja dažas cirsmas.., tādā kārtā piepelnīdams glītu naudiņu..
  • «Nez cik tāda [mašīna] varētu maksāt?» draugi apvaicājas. «Ko nu lielu, tikai kādu simttūkstoti,» Sauzaru Pēteris pavirši atbild. «Hm, laba naudiņa,» cienītāji groza galvas.
  • Igauņu Jonis bija taupīgs puisis no mazatnes, un viņa iekrātais grasis kopā ar Līzes krājumiņu iztaisīja jau smuku naudiņu, tā tuvu pie trīs simti rubļiem.
Stabili vārdu savienojumiGlīta (arī laba, smuka) naudiņa (arī nauda).
Avoti: 5. sējums