naudīgs
naudīgs -ais; s. -a, -ā
naudīgi apst.
1.Tāds, kam ir daudz naudas. Bagāts.
PiemēriNaudīgs tirgotājs.
- Naudīgs tirgotājs.
- «Nolūko tikai labi naudīgu vīru, tad varēsi nestrādāt,» tante smīnīgi saka..
- Turīgākā ļaužu šķira pilsētiņās bija krodzinieki un tirgotāji, mazāk naudīgi bija dažādie amatnieki..
- ..cilvēks, kam nav naudas, nedrīkst daudz runāt. Tam labāk klusēt un noklausīties, kad naudīgie runā..
1.1.reti Ienesīgs.
PiemēriVai naudīgas palīgnozares [kolhozā] neesat meklējuši?
- Vai naudīgas palīgnozares [kolhozā] neesat meklējuši?
- ..mēnešus divus pēc naudīgās idejas atklāšanas Krišjānis atkal devās savās gaitās, naudu kasēdams.
Avoti: 5. sējums