neapdzīvots
neapdzīvots -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → apdzīvot.
2.Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
PiemēriNeapdzīvota vasarnīca.
2.1.Tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
PiemēriNeapdzīvota sala.
Avoti: 5. sējums