Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
necaurspīdīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus. Tāds, kam nevar redzēt cauri.
PiemēriNecaurspīdīgs audums.
Avoti: