negatīvisms
negatīvisms -a, v.; parasti vsk.
1.Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
Piemēri..Negatīvisms nepavisam nav parasta nepaklausība... Bērns var atteikties darīt pat to, ko viņam ļoti gribas - tikai tāpēc, ka ierosinātājs ir pieaugušais... Negatīvisms un stūrgalvība ir bērna aizsargreakcijas pret pieaugušo ietekmi.., bērnam ir vienalga, ko darīt, galvenais - darīt pretējo..
- ..Negatīvisms nepavisam nav parasta nepaklausība... Bērns var atteikties darīt pat to, ko viņam ļoti gribas - tikai tāpēc, ka ierosinātājs ir pieaugušais... Negatīvisms un stūrgalvība ir bērna aizsargreakcijas pret pieaugušo ietekmi.., bērnam ir vienalga, ko darīt, galvenais - darīt pretējo..
- Volodja slimo ar negatīvismu. Ja es saku «jā», viņam katrā ziņā jāsaka «nē».
- Pasīvā negatīvisma gadījumos slimnieks uz pavēli reaģē, sasprindzinot muskulatūru un pasīvi neizpildot rīkojumus. Aktīvais negatīvisms izpaužas tādējādi, ka slimnieks aktīvi rīkojas pretēji ārsta norādījumiem - slimnieks neizpilda teikto vai rīkojas tieši pretēji..
2.Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
PiemēriNepārspējamais negatīvisms pret šo puisi Agneses lūpās lika jaunu «nē».
- Nepārspējamais negatīvisms pret šo puisi Agneses lūpās lika jaunu «nē».
Avoti: 5. sējums