negatīvisms
negatīvisms -a, v.; parasti vsk.
1.Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
Piemēri..Negatīvisms nepavisam nav parasta nepaklausība... Bērns var atteikties darīt pat to, ko viņam ļoti gribas - tikai tāpēc, ka ierosinātājs ir pieaugušais... Negatīvisms un stūrgalvība ir bērna aizsargreakcijas pret pieaugušo ietekmi.., bērnam ir vienalga, ko darīt, galvenais - darīt pretējo..
2.Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
PiemēriNepārspējamais negatīvisms pret šo puisi Agneses lūpās lika jaunu «nē».
Avoti: 5. sējums