neglītenis
neglītenis -ņa, v.
neglītene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; niev.
1.Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriKucēns bija īsts neglītenis.
2.Neglīts priekšmets.
PiemēriMīksts un glāstošs papīrs slīd caur [strādnieču] pirkstiem. Jāskatās uzmanīgi, lai garām neaizlavītos neglītenis - brāķis.
Avoti: 5. sējums