negodīgs
negodīgs -ais; s. -a, -ā
negodīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu. Tāds, kuram nav goda jūtu.
PiemēriKā cilvēks var būt tik negodīgs, krāpt citus, zagt?
- Kā cilvēks var būt tik negodīgs, krāpt citus, zagt?
- ..milicijas darbinieki.. aizturējuši vairākus negodīgus cilvēkus, kas mēģinājuši aiziet [no veikala], par produktiem nesamaksājuši.
- Bija mūsu vidū arī negodīgi cilvēki, pašlabuma meklētāji, brāķdari..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNegodīgs darbs.
- Negodīgs darbs.
- Negodīga savu pienākumu veikšana.
- ..redzot otra negodīgumu, katrs pats sev liekas divtik godīgāks un baltāks, sevišķi, ja arī pašam bijušas negodīgas domas..
- Bērni nespēja skolotājai.. melot vai arī citādi izturēties negodīgi..
- Viņš apzinājās, ka rīkojies negodīgi - provocējis sadursmi un tagad tēlo cietušo.
2.pareti Nepieklājīgs.
PiemēriBeku Jurenei netrūka negodīgu, bezkaunīgu vārdu.
- Beku Jurenei netrūka negodīgu, bezkaunīgu vārdu.
Avoti: 5. sējums