nepieklājīgs
nepieklājīgs -ais; s. -a, -ā
nepieklājīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām. Tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
PiemēriNepieklājīgs viesis.
- Nepieklājīgs viesis.
- Nepieklājīgi bērni.
- «Viņa ir nelaipna, bieži vien nepieklājīga pret vecmāmuļu, rupja un neiecietīga pret brālīti un māsiņu.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu neievērošana, pārkāpums.
PiemēriNepieklājīga uzvedība.
- Nepieklājīga uzvedība.
- Viņš iedomājās, ka tas taču gaužām nepieklājīgi - pašam sēdēt un sievietei ļaut stāvēt.
- ..viņš vienīgais arī atgādināja, ka, pa ielu ejot, ēst ābolus ir nepieklājīgi.
1.2.Tāds, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš.
PiemēriNepieklājīga anekdote.
- Nepieklājīga anekdote.
- Nepieklājīga dziesma.
- Viņa beidzot esot sanākusi pilnīgā naidā ar saimnieci... Nosaukusi pat nepieklājīgā vārdā.
Avoti: 5. sējums