neizveicība
neizveicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna neizveicība.
- Bērna neizveicība.
- Kaķēna neizveicība.
- Viņa neizveicība visiem dūrās acīs.
Avoti: 5. sējums