nekrietnība
nekrietnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNesamierināties ar cilvēku nekrietnību.
- Nesamierināties ar cilvēku nekrietnību.
2.Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
PiemēriZemiskums sagandē tā cilvēka dvēseli, kas dara nekrietnības. Ļaundaris ir kroplis, nožēlojams cilvēks!
- Zemiskums sagandē tā cilvēka dvēseli, kas dara nekrietnības. Ļaundaris ir kroplis, nožēlojams cilvēks!
- «Jūs izskatāties tā, it kā gatavotos pastrādāt kādu nekrietnību. Droši vien izstāstīsiet Ainim, ka esmu bijusi šeit.»
Avoti: 5. sējums