Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nekādīgi
nekādīgi [neˈkādīgi] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu; sar.
Nekādi.
PiemēriUn kā tu griezīsi pušu stipro linu vijumu! Atrist pats vaļā tas nevarēja nu nekādīgi.
Avoti: 5. sējums