Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nelaipns
nelaipns -ais; s. -a, -ā
nelaipni apst.
1.Tāds, kas izturas skarbi, asi, bez sirsnības, laipnības, uzmanības.
PiemēriNelaipns kaimiņš.
  • Nelaipns kaimiņš.
  • Nelaipni ceļabiedri.
  • Sadrūmušais pasažieris bija pikts, nelaipns.
  • Viņa ir nelaipna, bieži vien nepieklājīga pret vecmāmuļu, rupja un neiecietīga pret brālīti un māsiņu.
  • Arī darbinieki pārvaldē šķita mazrunīgi, tādi kā nelaipni.
  • pārn. ..debess atkal novilkusies pelēka, lai gan no rīta solījās būt saule. Nelaipna, skopa šejienes saule!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNelaipna izturēšanās.
  • Nelaipna izturēšanās.
  • Nelaipni runāt.
  • Cekulam šis skarbais, nelaipnais tonis bija kā auksta ūdens šalts.
  • Domāja, domāja, un pamazām viņa seja sāka noskaidroties. No tās pazuda drūmā, nelaipnā izteiksme..
  • Mūsu priekšā aizkrīt durvis. Nē, nelaipnā uzņemšana šoreiz mūs neapvaino.
  • pārn. ..visu laiku līņā, un vēja stiprums ir septiņas balles. Ziemeļjūra mūs saņem pavisam nelaipni..
Avoti: 5. sējums