Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemanīts
nemanīts -ais; s. -a, -ā
nemanīti apst.
1.Nol. divd. → manīt.
2.Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
PiemēriNemanīti aiziet no viesībām.
Avoti: 5. sējums