Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemitīgs
nemitīgs -ais; s. -a, -ā
nemitīgi apst.
Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
PiemēriNemitīgs karstums.
Avoti: 5. sējums