nemitīgs
nemitīgs -ais; s. -a, -ā
nemitīgi apst.
Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
PiemēriNemitīgs karstums.
- Nemitīgs karstums.
- Nemitīgs troksnis.
- Nemitīga jūras šalkoņa.
- Nemitīgas vecāku rūpes.
- Nemitīgi attīstīties.
- Zemes smaržīgā elpa bija kļuvusi par viņa [zemkopja] elpu, nemitīgais darbs, ko zeme prasīja, - par viņa dzīvi.
- Jā, Balodis atzīst tikai vienu veidu, kā drīkst dzīvot cilvēks, un tā ir nemitīga kustēšanās darbā, kustēšanās kā ūdenszālei, bez atpūtas, bez rimas.
- Ilze nemitīgi rosījās, kaut ko kārtoja, kādu rīkoja..
Avoti: 5. sējums