Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepateicība
nepateicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nepateicīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDrauga nepateicība.
Stabili vārdu savienojumiMelna nepateicība.
Avoti: 5. sējums