Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepilnīgums
nepilnīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepilnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnība (1).
PiemēriApstrādes nepilnīgums.
2.sar. Vispārināta īpašība → nepilnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnība (3).
PiemēriPrāta nepilnīgums.
Avoti: 5. sējums