nepārspēts
nepārspēts -ais; s. -a, -ā
nepārspēti apst.
1.Nol. divd. → pārspēt.
2.Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
PiemēriNepārspēts skaistums.
Avoti: 5. sējums