neremdināms
neremdināms -ais; s. -a, -ā
neremdināmi apst.
1.Nol. divd. → remdināt.
2.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
PiemēriNeremdināmas skumjas.
- Neremdināmas skumjas.
- Neremdināma vēlēšanās.
- Allaž tos [īsos stāstus] caurstrāvo dziļa padomju Tēvzemes mīlestība un neremdināms naids pret iebrucējiem.
- Dārziņa mātes stāsts izgaismo galvenokārt viņas pašas cilvēcisko būtību, viņas lielās, nekad neremdināmās sāpes [par mirušo dēlu].
- Patiesi neremdināmā zinātkāre liek apmeklēt sagatavošanas kursus, mācīties, lai nākamgad kļūtu par studentu.
Avoti: 5. sējums