Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesapraša
nesapraša ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; niev.
Nesaprātīgs cilvēks.
PiemēriTā jau ir labāk. Parasti nezinītis un nesapraša esmu es viens, tagad vismaz arī viņš atzīstas.
Avoti: 5. sējums