nesatricināms
nesatricināms -ais; s. -a, -ā
nesatricināmi apst.
1.Nol. divd. → satricināt.
2.Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
PiemēriNesatricināma draudzība.
- Nesatricināma draudzība.
- Nesatricināma uzticība.
- Nesatricināma tautu savienība.
- Un Kārklis atkal gremdējās savā skepsē, savos pieticīgajos dzīves uzskatos, kuri tam likās nesatricināmi kā sešstāvu mūra nams.
- «Ar mani tas nekad nenotiks, it nekad,» Lāsma nesatricināmā pārliecībā atbildēja.
2.1.Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
PiemēriTādā nesatricināmā mierā, liekas, saka tā: kas pie vējiem gadsimtos pieradis, tas vēju vairs nebaidās.
- Tādā nesatricināmā mierā, liekas, saka tā: kas pie vējiem gadsimtos pieradis, tas vēju vairs nebaidās.
Avoti: 5. sējums