Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neuzvedība
neuzvedība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMēs, vecāki, biežāk brīnāmies par to, ka mūsu bērni neprot uzvesties.. Toties reti mums ienāk prātā, ka bērnu neuzvedība un nepaklausība atspoguļo mūsu neprasmi audzināt.
Avoti: 5. sējums