nevilšs
nevilšs -ais; s. -a, -ā
nevilši apst.
nevilšus apst.
Pēkšņs, negaidīts.
Piemēri«Tātad tik tālu jau,» Indras apziņā uzliesmoja nevilša doma, un viņai.. sajuka viss, ko bija nodomājusi sacīt.
- «Tātad tik tālu jau,» Indras apziņā uzliesmoja nevilša doma, un viņai.. sajuka viss, ko bija nodomājusi sacīt.
- «Sē, ko blēņojies, pagāns!» Oskars teica parupji, cenzdamies apslēpt nevilšu aizkustinājumu.
- Es biju kaut ko pa skapi meklējusi un nevilšus atradusi Spodrim atvestās stīgas.
- sal. Silabriedis likās pats ar sevi cīnoties. Kā nevilšus viņam noslīdēja rokas uz leju.
Avoti: 5. sējums