Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nevilšs
nevilšs -ais; s. -a, -ā
nevilši apst.
nevilšus apst.
Pēkšņs, negaidīts.
Piemēri«Tātad tik tālu jau,» Indras apziņā uzliesmoja nevilša doma, un viņai.. sajuka viss, ko bija nodomājusi sacīt.
Avoti: 5. sējums