neviltots
neviltots -ais; s. -a, -ā
neviltoti apst.
1.Nol. divd. → viltot.
2.Dabisks, īsts.
PiemēriNeviltots dārgakmens.
- Neviltots dārgakmens.
- «Aizkāpsim līdz upei,» Jurģis ierosināja, kad viņi iznāca no kultūras nama. «Tur vismaz būs neviltota vasaras nakts ...»
- ..savā laikā viņu pilsēta pazina kā vienu no retajām neviltotajām blondīnēm.
3.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Patiess, nemākslots.
PiemēriNeviltots prieks.
- Neviltots prieks.
- Neviltota labsirdība.
- Neviltota interese.
- Taču viss, ko rakstījis un teicis [komponists] Dārziņš, runā par viņa neviltoto demokrātismu un humānismu..
- Oskara acis raudzījās projām uz upes otru krastu, un tajās bija patiesa, neviltota jūsma.
- Andrejs piespiesti skaļi smēja.. Viņam šķita, ka neviens nemana tā izlikšanos un ka viņš ir tikpat neviltoti jautrs kā agrāk.
Avoti: 5. sējums