noblaukšķēt
noblaukšķēt parasti 3. pers., -blaukšķ, pag. -blaukšķēja
noblaukšēt parasti 3. pers., -blaukš, pag. -blaukšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
PiemēriKājiņas piedipina pie kumodes, pie skapja, tad apklust pie gultiņas. Pēc brīža noklaudz uz grīdas viens zābaciņš, un drīz noblaukšķ arī otrs.
Avoti: 5. sējums