noblīvēties
noblīvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
Refl. → noblīvēt1. Tikt noblīvētam.
PiemēriSiens noblīvējies.
- Siens noblīvējies.
- Ja.. sniega ir daudz, tas cieši noblīvējies, iet bez ceļa pāri laukiem un pļavām vairs nevar.
Avoti: 5. sējums