nobrāzties
nobrāzties -brāžos, -brāzies, -brāžas, pag. -brāzos; refl.
1.Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNobrāzties no kalna pie upes.
- Nobrāzties no kalna pie upes.
- Tad Andris kā vējš nobrāzās pa kāpnēm, garām Māras dzīvoklim, pārlēkdams četrus pakāpienus vienā paņēmienā - līdz atradās uz ielas.
1.1.Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) – piemēram, par vēju, lietu.
PiemēriGarām nobrāzās viesulis.
- Garām nobrāzās viesulis.
1.2.Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
PiemēriŪdens masas nobrāzās lejā.
- Ūdens masas nobrāzās lejā.
Avoti: 5. sējums