Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nobrīnīt
nobrīnīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Pēc māņticīgo priekšstatiem — apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
Piemēri«Ka tikai nenobrīna zirgus... Skolā taču stāstīja, ka nobrīnīšana esot nieki!»
Avoti: 5. sējums