nobrūnēt
nobrūnēt -brūnu, -brūni, -brūn, arī -brūnēju, -brūnē, -brūnē, pag. -brūnēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
PiemēriOgas [sūnu upenei] zaļganas, vēlāk nobrūnē, lielas, smaržīgas un gardas.
1.1.Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu (par priekšmetiem).
PiemēriKasparam šķita, ka istaba kļūst aizvien mazāka un mazāka, ka dūmos nobrūnējušās griestu sijas slīd arvien zemāk...
1.2.Apcepoties kļūt brūnam.
PiemēriPīrāgi krāsnī nobrūnē.
2.Kļūt brūnam saules, vēja iedarbībā.
Piemēri..[apmetnēs] dzīvo saulē nobrūnējušu traktoristu brigādes.
Avoti: 5. sējums