nocietināties
nocietināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.mil. Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
PiemēriViņš [virsnieks] pat nezināja noteikti atbildēt uz jautājumu, vai kreisā spārna augstienē nav krievu vietā jau nocietinājušies austrieši.
- Viņš [virsnieks] pat nezināja noteikti atbildēt uz jautājumu, vai kreisā spārna augstienē nav krievu vietā jau nocietinājušies austrieši.
- ..visas Čiņčiļas augstienes pārejas fašistu ieņemtas. Viņi nocietinājušies arī vecajā cietoksnī.
2.Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
PiemēriKrišs zina, ka nevajadzētu paiet garām nevienam cilvēkam, tomēr viņa spēkiem ir robežas, un viņš nocietinās pret šīm pagātnes ēnām, pret dīkdieņiem un pašlabuma tīkotājiem.
- Krišs zina, ka nevajadzētu paiet garām nevienam cilvēkam, tomēr viņa spēkiem ir robežas, un viņš nocietinās pret šīm pagātnes ēnām, pret dīkdieņiem un pašlabuma tīkotājiem.
- Es nolēmu nocietināties, neko neredzēt, neko nejust, izņemot naidu.
Avoti: 5. sējums