nodevība
nodevība -as, s.; parasti vsk.
1.Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
PiemēriPar dzimtenes nodevību, tas ir, par PSRS pilsoņa ar nodomu izdarītu nodarījumu, kas kaitē PSRS valsts neatkarībai, teritoriālajai neaizskaramībai vai militārajai varenībai.., soda ar brīvības atņemšanu..
- Par dzimtenes nodevību, tas ir, par PSRS pilsoņa ar nodomu izdarītu nodarījumu, kas kaitē PSRS valsts neatkarībai, teritoriālajai neaizskaramībai vai militārajai varenībai.., soda ar brīvības atņemšanu..
- Gandrīz visos V. Bikava stāstos cilvēki nonāk pie dilemmas: nomirt un saglabāt sevī cilvēku vai arī pamēģināt izpirkties par nodevības cenu, nododot biedrus..
1.1.Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
PiemēriNodevība pret revolucionāro teoriju, nodevība pret revolucionāro strādnieku šķiru, nodevība pret proletāriskā internacionālisma principiem - tāds ir II Internacionāles labējo līderu darbības rezumējums.
- Nodevība pret revolucionāro teoriju, nodevība pret revolucionāro strādnieku šķiru, nodevība pret proletāriskā internacionālisma principiem - tāds ir II Internacionāles labējo līderu darbības rezumējums.
1.2.pārn. Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
PiemēriEs vēl gribēju iebilst, ka tā ir nodevība, ka nav godīgi pamest draugu vienu nelaimē, bet Juris tikai pasmējās..
- Es vēl gribēju iebilst, ka tā ir nodevība, ka nav godīgi pamest draugu vienu nelaimē, bet Juris tikai pasmējās..
- Mirdza Šmithene dzīvē un mākslā mācīja nīst nodevību un melus cilvēku attiecībās, mācīja nesavtību un pašaizliedzību lielu jūtu un lielu mērķu labad.
Avoti: 5. sējums