Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nodziedāt
nodziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju
1.trans. Dziedāt un pabeigt dziedāt.
PiemēriNodziedāt romanci.
Stabili vārdu savienojumiNodziedāt (savu) dziesmu.
1.1.intrans.
PiemēriNodziedāt koncertā.
2.intrans. Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
PiemēriNodziedāt visu vakaru.
3.parasti 3. pers.; trans. Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
PiemēriGaisā cēlās cīruļi, nodziedāja savu skanīgo dziesmu un tad atkal krita lejup..
3.1.intrans.
PiemēriMājās aiz Zvirgzdītes gailis nodziedāja pa otram lāgam.
3.2.Veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
PiemēriVakarā circenis nodziedāja savu dziesmu.
4.parasti 3. pers.; intrans. Melodiski noskanēt (par priekšmetiem).
PiemēriZāģis nodzied.
5.parasti 3. pers.; intrans. Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) — parasti par lodēm.
Piemēri..uzreiz Piciņām garām skaisti nodziedāja lode. Viņš uzklausījās ar asu ziņkārību..
6.trans.; pareti Pārspēt dziedāšanā.
PiemēriViņam bija spēcīgs varoņa tenors, un, tā kā tas vēl drusciņ forsēja, tad it visus nodziedāja...
Avoti: 5. sējums