nodzīt
nodzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodzīt kaķi no galda.
- Nodzīt kaķi no galda.
- Lopus līdz četriem noturēja kūtī un tad nodzina tepat lejā Spilvas ganībās..
1.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
PiemēriTūkstošiem nabadzībā nodzītu cilvēku apskauda tos, kas strādāja..
- Tūkstošiem nabadzībā nodzītu cilvēku apskauda tos, kas strādāja..
- ..bada izmocītas, izmisumā nodzītas masas ir spējīgas sacelt dumpi..
2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNodzīt aitas no āboliņa lauka.
- Nodzīt aitas no āboliņa lauka.
- Nodzīt cūku no siles.
- ..pats saimnieks to [ganu] sūtījis vistas nodzīt no miežiem..
2.1.Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
PiemēriBet Alda tikai ar lapainu zaru nodzina dundurus zirgam no muguras..
- Bet Alda tikai ar lapainu zaru nodzina dundurus zirgam no muguras..
- ..Ilze.. ar slaidu rokas vēzienu mazajam Donatiņam no deguna nodzina mušu.
Stabili vārdu savienojumi
- Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt idioma — Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
2.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis). Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
PiemēriTie, kas palikuši gaidīt, līda laukā, lai nodzītu miegu.
- Tie, kas palikuši gaidīt, līda laukā, lai nodzītu miegu.
- Dažas stundas miega bija pieticis, lai nodzītu pašu lielāko nogurumu.
- Kad [godības] pirmais salkums nodzīts, sāk raisīties dziesmas un valodas.
3.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNodzīt aitas gar tīrumu.
- Nodzīt aitas gar tīrumu.
4.Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
PiemēriNodzīt govis kilometru līdz ganībām.
- Nodzīt govis kilometru līdz ganībām.
4.1.Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
PiemēriNodzīt gūstekņus visu dienu.
- Nodzīt gūstekņus visu dienu.
5.Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
PiemēriJātnieks nodzinis zirgu putās.
- Jātnieks nodzinis zirgu putās.
- Pārbrauc [kalps] mājā, velns izskrien no pils, apskates ķēvi, ka tā nodzīta garo vien..
- Pa ceļu virzījās krievu kājnieki - noputējuši un noguruši. Atkrituši grāvmalā atpūtināt kājas, tie netika vairs augšā - tik no dzīti bija.
5.1.Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
PiemēriLikās, šis pelēkais karavīrs bija tā izmocīts un nodzīts, ka viņam vienalga - mirt kaut tūlīt.
- Likās, šis pelēkais karavīrs bija tā izmocīts un nodzīts, ka viņam vienalga - mirt kaut tūlīt.
- Indiāņi, izsalkuši, puskaili, vergu darbā nodzīti, vilka nožēlojamu eksistenci izpostītajā zemē..
- Šopavasar zemi biju labi sastrādājis,.. zirgu līdz nabadzībai nodzīdams.
6.Nostumt lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNodzīt ratiņus no ceļa.
- Nodzīt ratiņus no ceļa.
6.1.Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNodzīt motociklu visu ceļu.
- Nodzīt motociklu visu ceļu.
6.2.Nostumt (visu laikposmu).
PiemēriNodzīt smilšu ķerras visu vakaru.
- Nodzīt smilšu ķerras visu vakaru.
6.3.Novirzīt (par parādībām dabā).
PiemēriStraume nodzen laivu no sēkļa.
- Straume nodzen laivu no sēkļa.
7.Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
PiemēriNodzina tukšai mucai no viena gala stīpas..
- Nodzina tukšai mucai no viena gala stīpas..
8.Noskūt.
Piemēri..es.. tūlīt nodzinu bārdiņu, atstādams ūsas.
- ..es.. tūlīt nodzinu bārdiņu, atstādams ūsas.
- Osis uzslīpēja nazi, lai bārdu var nodzīt gludi..
- Mērnieks bij pusmūža vīrs ar.. gludeni nodzītu seju..
- «Labi, rītā aiziešu un nodzīšu uz nulli. Staigāšu ar pliku pakausi..»
Stabili vārdu savienojumiNodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli.
- Nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli sar. — Nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai.
8.1.Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
Piemēri..no.. izmīcītas [stirnas] ādas.. ar asiem krama nažiem no dzina vilnu..
- ..no.. izmīcītas [stirnas] ādas.. ar asiem krama nažiem no dzina vilnu..
9.Iznīcināt (kārpas, varžacis, izsitumus u. tml.).
PiemēriNodzīt vasaras raibumus.
- Nodzīt vasaras raibumus.
- Lai nodzītu kārpas, tās vairākas reizes apziež ar skābu kāpostu sulu.
- Varžacis var nodzīt 7-8 dienu laikā.
9.1.sar. Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
PiemēriTur bija turīgie, spekulanti un īpašnieki, kas jūrmalas saulē un ūdenī cerēja nodzīt dažu kilogramu tauku.
- Tur bija turīgie, spekulanti un īpašnieki, kas jūrmalas saulē un ūdenī cerēja nodzīt dažu kilogramu tauku.
- «..ja es drusku papūlētos, vairāk staigātu un kaut vai atteiktos no biezputrām vien,.. kilo [kilogramu] es viegli nodzītu.»
10.Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
PiemēriDēlis nodzīts ar vadžiem.
- Dēlis nodzīts ar vadžiem.
11.sar. Ļoti novalkāt, nolietot.
PiemēriKaķītis apskatīja Ezerviļņa diendienā nodzīto.. uz valku..
- Kaķītis apskatīja Ezerviļņa diendienā nodzīto.. uz valku..
- Tas bija pagara auguma vīrietis, tērpies melnā, diezgan nodzītā mētelī.
- Pieņēma vēl vienu jaunu zelli. Tas tūliņ ķērās pie nodzīto lietu [darba rīku] izlabošanas.
12.Izdzīt (vagu).
PiemēriNodzinis vagu līdz kuplam ievu krūmam,.. viņš pieturēja pelēci..
- Nodzinis vagu līdz kuplam ievu krūmam,.. viņš pieturēja pelēci..
Avoti: 5. sējums