Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noskūt
noskūt -skuju, -skuj, -skuj, pag. -skuvu; trans.
1.Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
PiemēriVīrieši galvenokārt dod priekšroku elektriskajam bārdas skujamajam: ar to var ātri un viegli bārdu noskūt.
1.1.Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
PiemēriNoskūt galvu.
1.2.Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
PiemēriPēc kāda brīža [no friziera dzīvokļa] iznāca Akmens, apcirpts, noskūts un melnā kamzolī.
Avoti: 5. sējums