Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nodīdīt
nodīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
PiemēriSaimniece nodīda puiku visu cauru dienu.
Avoti: 5. sējums