nogulēt
nogulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju
1.intrans. Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
PiemēriRīts bija saulains un jauks, Rūdolfs apjauta, ka nogulējis ilgi.
- Rīts bija saulains un jauks, Rūdolfs apjauta, ka nogulējis ilgi.
- ..viņi nogulēja veselīgā miegā līdz vēlai pēcpusdienai.
- ..iedomājieties ežuli, kas dzīvo meža puskrēslā, - dienu noguļ,.. nakti iziet pameklēt kaut ko ēdamu.
1.1.trans.
PiemēriViņai patika kādu stundiņu nogulēt diendusu.
- Viņai patika kādu stundiņu nogulēt diendusu.
1.2.trans. Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
PiemēriNogulēt saullēktu.
- Nogulēt saullēktu.
- Nogulēt brokastis.
- Nogulēt darbu.
1.3.trans.; pārn.; sar. Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
PiemēriViņš īsto brīdi, savu laimi nogulējis.
- Viņš īsto brīdi, savu laimi nogulējis.
- ..tālo metienu vārtsargs nogulēja.
2.intrans. Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
PiemēriVisu pēcpusdienu nogulēt pludmalē.
- Visu pēcpusdienu nogulēt pludmalē.
- Visu trešo dienu Rāmnieks nogulēja kāda purva malā, cīnīdamies ar šīm jūtām.
2.1.Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
PiemēriNogulēt nesamaņā vairākas stundas.
- Nogulēt nesamaņā vairākas stundas.
- Nogulējis pāris mēnešus, viņš atspirga, kaut gan īsti vesels vairs nekļuva.
- Pēc klimata pārmaiņas vairāki nogulējām dienu vai divas ar paaugstinātu temperatūru.
- Pēc nelaimīga kritiena bērnībā mēnešiem ilgi viņš nogulēja uz gultas un varēja tikai lasīt un zīmēt.
- Sieva ilgi nogulēja slimnīcā.
Stabili vārdu savienojumiNogulēt slimnīcā.
- Nogulēt slimnīcā — Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- Nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) — Slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
2.2.Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
Piemēri..[Anša] līķi vācieši.. aprausa ar salmiem kartupeļu bedrē. Ansis tur nogulēja līdz 1945. gada 11. maijam, kad viņu izraka..
- ..[Anša] līķi vācieši.. aprausa ar salmiem kartupeļu bedrē. Ansis tur nogulēja līdz 1945. gada 11. maijam, kad viņu izraka..
3.parasti 3. pers.; intrans. Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) – par priekšmetiem.
PiemēriGrāmata ilgi nogulējusi atvilktnē.
- Grāmata ilgi nogulējusi atvilktnē.
- ..kādu nedēļu Krapūna iesniegums nogulēs attiecīgā iestādē, un pēc tam izskaidrošanās.
- Nopļautajās platībās siens nogulēja.. desmit dienu.
- Andžatēvs saraudzīja pudeli paštaisīta vīna, kas divdesmit gadu nogulējis pagraba vēsajā smiltī.
4.trans. Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriNogulēt muguru.
- Nogulēt muguru.
- Nogulēt roku.
- ..viņš uzmodās.. Kakls bij nogulēts un sāpēja..
5.trans. Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriCūka nogulējusi sivēnu.
- Cūka nogulējusi sivēnu.
6.trans. Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
PiemēriBaļķis nogulējis zāli.
- Baļķis nogulējis zāli.
- Eju pa purvmalas ciņiem, kur sniega nogulētā pērnā zāle vēl glabā sasalumu.
7.parasti 3. pers.; trans. Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) – par dzīvniekiem.
PiemēriSivēns nogulējis sāņus.
- Sivēns nogulējis sāņus.
8.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriSlimnieks nevar vairs nogulēt.
- Slimnieks nevar vairs nogulēt.
Avoti: 5. sējums