noklunkurēt
noklunkurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
noklunkurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Noklumburot.
PiemēriReiz durvis bija palikušas vaļā, un es [kucēns] noklunkurēju pa kāpieniem lejā..
- Reiz durvis bija palikušas vaļā, un es [kucēns] noklunkurēju pa kāpieniem lejā..
- Smagiem, nedrošiem soļiem Rullis noklunkurē gar klēts galu.
- Vēl ziemas serdes laiku - kamēr aizsnigušie ceļi un aukstās zvaigznes - dēls kaut kā noklunkurēja pa māju, bet rubeņu mēnesī viņš.. posās ceļā.
1.1.trans.
PiemēriNoklunkurēt labu gabalu pa ceļu.
- Noklunkurēt labu gabalu pa ceļu.
Avoti: 5. sējums