nokārtoties
nokārtoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
PiemēriMājas darbi pamazām bija nokārtojušies paši no sevis: istabu slaucīja un traukus mazgāja Ukača, ūdeni no akas un žagarus piegādāja Buncis..
- Mājas darbi pamazām bija nokārtojušies paši no sevis: istabu slaucīja un traukus mazgāja Ukača, ūdeni no akas un žagarus piegādāja Buncis..
- Lai ir šādas vai tādas grūtības un likstas, gan galā viss nokārtosies.
- ..dzīve beidzot būs nokārtojusies..
Avoti: 5. sējums