Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomeklēties
nomeklēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; trans.
Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi). Izmeklēties.
PiemēriVeltīgi nomeklējušies un izsaukušies Rasmu, viņi aizgāja Silu virzienā.
Avoti: 5. sējums