nomierinājums
nomierinājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → nomierināt.
PiemēriPēc asiņainās katastrofas [strādnieku apšaušanas 1905. gadā] pie Daugavas tilta gaidītais nomierinājums neiestājās... Partijas komiteja strādāja.
- Pēc asiņainās katastrofas [strādnieku apšaušanas 1905. gadā] pie Daugavas tilta gaidītais nomierinājums neiestājās... Partijas komiteja strādāja.
- Nomierinājumu nedeva arī lūgšanas un grēku sūdzēšana.
Avoti: 5. sējums