nomurmināt
nomurmināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Murminot noteikt, pateikt.
Piemēri«Kad tad viņi tevi ņems tai kolhozā?...» - «Es... es nezinu. Es taču tikko kā sāku strādāt,» Gundega nomurmināja, pārsteigta par jautājumu.
- «Kad tad viņi tevi ņems tai kolhozā?...» - «Es... es nezinu. Es taču tikko kā sāku strādāt,» Gundega nomurmināja, pārsteigta par jautājumu.
- «Labvakar!» Ēvalds nomurmināja tikpat kā bez balss.
- Samulsis viņš kaut ko nesaprotamu nomurmināja..
1.1.Murminot norunāt.
Piemēri..kapteini un viņa vecāko palīgu vēl nepazinu, bet drošības pēc tomēr nomurmināju abus sakāmos.
- ..kapteini un viņa vecāko palīgu vēl nepazinu, bet drošības pēc tomēr nomurmināju abus sakāmos.
- ..lūgšanas murminādama, [ticīgā] sāka rāpot pāri vagām... Pēdējo aizlūgšanu viņa nomurmināja, jau ar sāpīgi atspiestiem ceļgaliem skardama apdegušās apses šķilas.
Avoti: 5. sējums