nopaļājums
nopaļājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → nopaļāt.
PiemēriNepamatots nopaļājums.
- Nepamatots nopaļājums.
- Nopietnība un joki, niknie nopaļājumi un dzēlīgs izsmiekls viņa nesatricināmās labsirdības laukā pazaudēja visu asumu..
- ..īsti pārliecinoši nebija ne [romāna] uzslava, ne arī nopaļājums..
Avoti: 5. sējums